Laika līnija
1939. gads — Ikdienišķā dzīve Torņakalnā
Matīss Birkens strādā par krāsotāju kopā ar tēvoci Koļu (Nikolaju Brīskornu). Viņi labo dzīvokļus Rīgā, Matīss lasa grāmatas, staigā pa Arkādijas dārzu un meklē mīlestību. Pasaulē jau veidojas kara mākoņi, bet Torņakalnā dzīve vēl šķiet mierīga.
Romāna sākums1940. gada jūnijs — Padomju okupācija
Padomju karaspēks iesoļo Latvijā. Matīsu un Koļu iespiež valsts celtniecības uzņēmuma apmetēju brigādē. Viņi strādā Bērnu slimnīcā un citās vietās, jāpilda "sociālistiskās sacensības" normas, jāveido sienas avīzes. Matīsa mīļotā Sulamīte aizbrauc uz Maskavu.
Romāna vidus1940./1941. gads — Hermīne un svina garša
Pēc Sulamītes aiziešanas Matīss iepazīstas ar Hermīni. Viņu attiecības attīstās drūmā padomju ikdienas fonā. Svina garša mutē — simptomus, kas norāda uz saindēšanos ar vecajām svina krāsām, — kļūst par pastāvīgu sajūtu un romāna tēlisko vadmotīvu.
Romāna vidus1941. gada jūnijs — Vācu iebrukums
Matīss no slimnīcas loga vēro kaujas pie Torņakalna kapiem — krievu tanki deg, vācieši ieiet Rīgā. Sākas vācu okupācija ar saviem represiju mehānismiem un ebreju iedzīvotāju getizāciju.
Romāna otrā puse1941. gada rudens — Traģiskais gals
Matīss nonāk starp tiem, kurus dzen uz nāves vietām. Romāns beidzas ar lakoniskām rindām: "Virs manis pārlādē ieroci. Ass zibens spēriens pakausī, un svina garša no mutes pazūd. Beidzot." Nosaukuma metafora atklājas pilnā nozīmē.
Romāna beigas