Galvenais varonis — jaunais Torņakalna krāsotājs, kurš romāna sākumā ir ap 23 gadiem. Viņš dzīvo grāmatās, ir ideālists un sapņotājs. Parasts cilvēks, kuru vēsture ierauj savā virpulī pret viņa gribu. Stāsta balss — pirmajā personā, asprātīga un atklāta.
"Man liekas jocīgi, ka pēkšņi tādas morāli nenoturīgas būtnes kā es un Rūdis esam kļuvuši tik pašaizliedzīgi." (Bērziņš, 2015: ___)
Matīsa tēvocis un māldermeistars — "cunftīgs vīrs", kas strādā "zibeļodams" un iemācījis Matīsam amatu. Morālais kompasss romānā — pretojās sistēmai savā veidā, iznīcinot saindējošo balto svina krāsu slimnīcā.
"Tu strādā kopā ar mani, nevis pie manis. Tā ir milzīga atšķirība. Saproti?" (Bērziņš, 2015: ___)
Matīsa labākais draugs — azartisks, izveicīgs, spēj adaptēties jebkuros apstākļos. Pārstāv izdzīvošanas intelektu: atrast iespējas tur, kur citi redz tikai šķēršļus. Ar viņa palīdzību Matīss iepazīst Hermīni.
"Kad dari to, kas ir aizliegts, tevi pārņem eiforija un patīkami kņudinoša trauksme." (Bērziņš, 2015: ___)
Divas sievišķās figūras Matīsa dzīvē. Sulamīte — pirmā mīlestība, medicīnas māsa, kas galu galā aizbrauc uz Maskavu. Tamāra — vēlākā mīlestība ar dzidrām acīm; viņu kopīgā operas apmeklēšana ir viens no skumjākajiem romāna fragmentiem.
"Mana mēle ir gluda kā zīds un maiga kā dūna." (Bērziņš, 2015: ___)